izstumdīt
izstumdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Stumdot izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzstumdīt galdu no istabas.
1.1.Stumdot izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzstumdīt krēslus cauri priekšnamam.
2.Stumdot izvietot.
PiemēriIzstumdīt krēslus pa visu telpu.
Avoti: 3. sējums