kūliens
kūliens -a, v.
1.Pēriens.
PiemēriJa neizgulētais miegs kādreiz nolieca gani pie zemes un lopi iegāja labībā, tad ar kūlienu vien neiztika, zaudējumus pierakstīja grāmatā, lai rudenī atvilktu no algas.
- Ja neizgulētais miegs kādreiz nolieca gani pie zemes un lopi iegāja labībā, tad ar kūlienu vien neiztika, zaudējumus pierakstīja grāmatā, lai rudenī atvilktu no algas.
- Svešas mātes vārds vairāk sāp nekā savas mātes kūliens.
- pārn. Kā saule kūla mēnesi, Es arī tevi kulšu! Un saules kūliens bij arī pareizs..
2.reti Labības klājiens, metiens. Arī kūlums.
PiemēriKaimiņu meitas aplenc Klintu - vai nevajag atnest lukturus? Laikam jau kūliens iznāks visai naktij?
- Kaimiņu meitas aplenc Klintu - vai nevajag atnest lukturus? Laikam jau kūliens iznāks visai naktij?
Avoti: 4. sējums