kairinājums
kairinājums -a, v.
1.fiziol. Paveikta darbība, rezultāts → kairināt1.
PiemēriKuņģa sekrēcija pieaug mehāniska kairinājuma rezultātā, ko izraisa uzturs ar savu masu un konsistenci.
- Kuņģa sekrēcija pieaug mehāniska kairinājuma rezultātā, ko izraisa uzturs ar savu masu un konsistenci.
- Brezenta audums, piesūcoties ar sviedriem, kļūst cietāks, apgrūtina strādnieku kustības un beržoties izraisa ādas virsmas kairinājumu.
- Ādā ir liels skaits receptoru - kairinājuma uztvērēju.
3.Paveikta darbība, rezultāts → kairināt3.
Avoti: 4. sējums