kaisīties
kaisīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās
Refl. → kaisīt1. Tikt kaisītam.
PiemēriPagāja trauksmainais rudens. Pāri pilsētiņas mājelēm, dārziem un līkajām ieliņām sāka kaisīties pūkainas sniega pārslas.
- Pagāja trauksmainais rudens. Pāri pilsētiņas mājelēm, dārziem un līkajām ieliņām sāka kaisīties pūkainas sniega pārslas.
- Kamanu slieces čirkstēja, un zem zirga pakaviem ledus drumslas kaisījās uz visām pusēm.
- Tās vagas svētīgas, tur sēkla kaisās, Kas asnus dzīs.
Avoti: 4. sējums