kveldēt
kveldēt parasti 3. pers., kveldē, arī kveld, pag. kveldēja
1.trans. Stipri karsēt (piemēram, par sauli, liesmām).
PiemēriSaule kveldēja bruģi, ka likās - tūliņ tas izkusīs..
1.1.intrans.
PiemēriAndrs dziedādams grieza lapainos zarus un vilka čupā, acīm redzami, būdu gribēja taisīt, kur palīst, kad.. pusdienas saule sāks kveldēt.
1.2.Izraisīt karstuma sajūtu (par vielām).
PiemēriVīns viegli kveldēja asinis.
1.3.Par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi.
PiemēriMarta juta, ka sārts dusmu tvīkums sāk kveldēt vaigus..
1.4.pārn. Satraukt, saviļņot.
PiemēriĻaudis ilgi neizklīda. Dusmas kveldēja prātus.
1.5.pārn. Pilnveidot, arī izraisīt (piemēram, īpašības, uzskatus, kādu stāvokli).
Piemēri..[glezna] ir himna tautas revolucionārajam patosam, tās nemirstīgajam heroismam, kas kveldēts garo gadsimtu cīņās..
2.intrans. Kvēlot (parasti par oglēm).
Piemēri..ugunskurā kveldēja ogles, lēni pārklādamās ar izdeguma plēnēm.
2.1.Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam, parasti negatīvam, pārdzīvojumam (par acīm, skatienu).
Piemēri..[Ošu Andreja] citreiz vīrišķīgi skaistā, tagad sakropļotā seja ar kveldoši drūmo skatienu tiem [strādniekiem] allaž atgādināja visas viņu.. izmocītās šķiras likteni.
Avoti: 4. sējums