kvēls1
kvēls -ais; s. -a, -ā
kvēli apst.
1.Ļoti karsts.
PiemēriKvēlas ogles.
1.1.Tāds, kas izplata stipru karstumu, spilgtu gaismu (par debess spīdekļiem, parasti par sauli).
Piemēri..ugunīgi kvēlā vasaras saule peldēja zilajā debesu bezgalībā.
1.2.Spilgts un karsts (piemēram, par nosarkumu, notvīkumu).
PiemēriMāte nosarka tik stipri, ka kvēlais pietvīkums, pārslīdējis pāri ne vien sejai, bet arī kaklam, pazuda kaut kur aiz pūkainās šalles.
2.Tāds, kam ir koša, parasti sarkana, krāsa.
PiemēriKvēlas rozes.
2.1.Spilgts (parasti par ko sarkanu).
PiemēriSpīdumā sarkani kvēlā Mēness pie apvāršņa riet..
2.2.Spilgts, ar ļoti spožu gaismu.
PiemēriJauns rīta gaišums logos liesmo kvēls.
2.3.Tāds, kam ir spožs mirdzums (par acīm).
PiemēriPāri Ligijas plecam Ausma nejauši sastapās ar Venta acīm, kas lūkojās viņā tumšas un kvēlas..
3.Aizrautīgs, dedzīgs (par cilvēku).
PiemēriKvēls revolucionārs.
3.1.Spēcīgs (par psihisku stāvokli).
PiemēriKvēli mīlēt.
3.2.Tāds, kurā izpaužas spēcīgs psihisks stāvoklis.
PiemēriKvēla runa.
Stabili vārdu savienojumiKvēla sirds.
3.3.Tāds, kurā izpaužas sajūsma, aizrautība, enerģija.
PiemēriKvēls sveiciens.
Avoti: 4. sējums