kūliens
kūliens -a, v.
1.Pēriens.
PiemēriJa neizgulētais miegs kādreiz nolieca gani pie zemes un lopi iegāja labībā, tad ar kūlienu vien neiztika, zaudējumus pierakstīja grāmatā, lai rudenī atvilktu no algas.
2.reti Labības klājiens, metiens. Arī kūlums.
PiemēriKaimiņu meitas aplenc Klintu - vai nevajag atnest lukturus? Laikam jau kūliens iznāks visai naktij?
Avoti: 4. sējums