kūņāties
kūņāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.; sar.
1.Kūņoties1.
Piemēri..[tētis] aizbrien pa rasu uz meža pusi. Mikiņš sakož zobus un klusēdams kūņājas līdzi.
- ..[tētis] aizbrien pa rasu uz meža pusi. Mikiņš sakož zobus un klusēdams kūņājas līdzi.
- Krēslā pa priekšu kūņājas divi zēni. Ko viņi tur stumj? Mopēdu?
2.Kūņoties2.
PiemēriKas pieradis vairāk pie gaišuma, to latgaliešu istabā apstāj nereti melna grūtsirdība, it kā te vēl kūņātos pa kaktiem zemes ilgās, smagās verdzības spoks.
- Kas pieradis vairāk pie gaišuma, to latgaliešu istabā apstāj nereti melna grūtsirdība, it kā te vēl kūņātos pa kaktiem zemes ilgās, smagās verdzības spoks.
- Kāds vīrs kūņājas zem loga.
3.Kūņoties4.
PiemēriViņš kūņājas visu rītu, bet nevar izkūņāties.
- Viņš kūņājas visu rītu, bet nevar izkūņāties.
Avoti: 4. sējums