Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
labprātīgs
labprātīgs -ais; s. -a, -ā
labprātīgi apst.
1.Tāds, kas tiek veikts, organizēts bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas. Arī brīvprātīgs.
PiemēriLabprātīgs pasākums.
1.1.Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
PiemēriLabprātīgs palīgs darbā.
Avoti: 4. sējums