mantotība
mantotība -as, s.; parasti vsk.; reti
Vispārināta īpašība → mantots2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..manī ir bijis aicinājums kļūt par skolotāju. Tāpēc uz Cēsu institūtu aizgāju labprāt. Tas droši vien saistībā ar paaudžu mantotību. Man māte bija skolotāja.
Avoti: 5. sējums