Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mirgojums
mirgojums -a, v.
Rezultāts → mirgot1.
PiemēriVirs galvas krikšķināja dienas gaismas spuldze, viegli trīsinot savu blāvo mirgojumu.
Avoti: 5. sējums