mirgojums
mirgojums -a, v.
Rezultāts → mirgot1.
PiemēriVirs galvas krikšķināja dienas gaismas spuldze, viegli trīsinot savu blāvo mirgojumu.
- Virs galvas krikšķināja dienas gaismas spuldze, viegli trīsinot savu blāvo mirgojumu.
- ..biju spiests visus trīsdesmit trīs kilometrus nomērot kājām - citādi būtu izdrāzies šim skaistumam cauri ar pussimt kilometru ātrumu stundā, pat lāgā nepamanījis vīgriežu kupenas, neuztvēris mežezeru mirgojumu..
- ..acis samiedzas šaurākas, rīta rasas mirgojumā skatoties.
Avoti: 5. sējums