mudīgums
mudīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → mudīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriCilpoju mudīgi, bet ar visu mudīgumu uzlaižu acis uz biksēm. Patiesībā pirmo reizi mūžā manas bikses tā iebuktētas..
- Cilpoju mudīgi, bet ar visu mudīgumu uzlaižu acis uz biksēm. Patiesībā pirmo reizi mūžā manas bikses tā iebuktētas..
- Tev nelīdzēja vis tavs mudīgums.
Avoti: 5. sējums