nebēdnīgs
nebēdnīgs -ais; s. -a, -ā
nebēdnīgi apst.
1.Tāds, kas izturas, rīkojas pārgalvīgi, draiskulīgi.
Piemēri..Pēteris.. cenšas būt nebēdnīgs, - griež dejā vienu meiču pēc otras..
1.1.Tāds, kurā izpaužas pārgalvība, draiskulība.
PiemēriNebēdnīgs skatiens.
1.2.Kustīgs, draiskulīgs (par dzīvnieku).
PiemēriNebēdnīgs kucēns.
Avoti: 5. sējums