nepiedodams
nepiedodams -ais; s. -a, -ā
nepiedodami apst.
1.Nol. divd. → piedot.
2.Tāds, kas nav attaisnojams, piedodams.
PiemēriNepiedodama kļūda.
- Nepiedodama kļūda.
- Viņa allaž jūtas apgrūtināta un pazemota ar šīm sīkajām [skolotāju] sūdzībām, līdz asarām sāpināta par skolotāju nepiedodamo nevērību.
- Lai gan Igaunija un Latvija ir tuvas un ļoti draudzīgas kaimiņu republikas,.. tomēr pie mums [Igaunijā] nepiedodami maz pazīst latviešu dzeju.
- Arī gājēji uz ielām uzvedas nepiedodami vieglprātīgi... bieži aizmirst uz ielas draudošās briesmas.
Avoti: 5. sējums