nerimtīgums
nerimtīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → nerimtīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerimtība (1).
PiemēriDarba nerimtīgums.
- Darba nerimtīgums.
2.Vispārināta īpašība → nerimtīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Nerimtība (2).
Avoti: 5. sējums