nobružāties
nobružāties parasti 3. pers., -ājas, pag. -ājās
1.Refl. → nobružāt1. Tikt nobružātam.
PiemēriPortfelis ātri nobružājies.
- Portfelis ātri nobružājies.
- Grāmatiņa kabatā saņurcīta, zīmuļa raksts nobružājies un izdzisis.
- «Viņš [skapis] taču ir tukšs!» - «Kas par to? Tik ātri nenobružāsies jaunie plaukti.»
2.Refl. → nobružāt2. Tikt nobružātam.
PiemēriGaldam nobružājies pulējums.
- Galdam nobružājies pulējums.
Avoti: 5. sējums