nomētāt
nomētāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
PiemēriNomētāt apavus, kur pagadās.
1.1.Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu). Piemētāt.
PiemēriKāpnes uz otro stāvu tumšas, slapjas, papirosu galiem nomētātas.
2.Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt. Arī apmētāt1.
PiemēriCiti: Nē, labāk akmeņiem To [sievieti] nomētāt! Visi: Sitiet viņu zemē! Nost!
Stabili vārdu savienojumiNomētāt akmeņiem.
3.Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
PiemēriUztraukumā nomētāt rokas.
3.1.intrans.
PiemēriNomētāt rokām.
Avoti: 5. sējums