norisēt
norisēt parasti 3. pers., -ris, pag. -risēja; intrans.
1.Būt tādam, kura stāvokļi, stadijas secīgi pārmainās. Noritēt (3).
PiemēriDažreiz abinieku kāpuriem metamorfozes process nenoris parastajā laikā, bet aizkavējas.
- Dažreiz abinieku kāpuriem metamorfozes process nenoris parastajā laikā, bet aizkavējas.
- ..Zemes iekšienē vēl joprojām noris pirmsplanētu vielas reakcijas..
2.Tikt īstenotam, arī secīgi notikt (kādā veidā, ar kādu rezultātu) – par darbību, pasākumu u. tml. Noritēt (2).
PiemēriSēja noris pēc plāna.
- Sēja noris pēc plāna.
- Sarunas norisēja sekmīgi.
- ..kolhozā pilnā sparā noris pirmie pavasara lauku darbi..
- Teorētiskās [ražošanas] apmācības noris speciāli iekārtotā klasē..
- Visumā eksāmeni norisēja diezgan mierīgi.
Avoti: 5. sējums