noritināties
noritināties parasti 3. pers., -inās, pag. -inājās
1.Refl. → noritināt1. Tikt noritinātam.
PiemēriAsara noritinās pa vaigu.
- Asara noritinās pa vaigu.
- pārn. ..uru lapiņu ķēra salna, tā nolidinājās pati no sevis zemē, lai arī vēja nekāda nebija, - noritinājās klusu un mierīgi, tikai palēni, it kā rūgta asara..
Avoti: 5. sējums