normatīvs2
normatīvs -ais; s. -a, -ā
normatīvi apst.
1.Tāds, kas ir normas (2) noteikts.
PiemēriNormatīvas prasības.
- Normatīvas prasības.
- Normatīvo plānošanas metodi laukiem pašlaik izstrādā un sāks ieviest jau tuvākajā nākotnē.
2.Tāds, kas nosaka normu (2).
PiemēriNormatīvā gramatika.
- Normatīvā gramatika.
- Nevar un nedrīkst daiļradi pakļaut kaut kādiem absolūti tīru žanru kanoniem, ka to darīja normatīva poētika.
- ..tās [vietējās padomes] var izdot normatīvus aktus, dot pilnvaras citiem orgāniem..
Avoti: 5. sējums