Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
normatīvs2
normatīvs -ais; s. -a, -ā
normatīvi apst.
1.Tāds, kas ir normas (2) noteikts.
PiemēriNormatīvas prasības.
2.Tāds, kas nosaka normu (2).
PiemēriNormatīvā gramatika.
Avoti: 5. sējums