norūkt
norūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriTikai tagad Ciema sievas atcerējās dzirdējušas arī Lāci rūcam - trīs reizes viņš taisni kā pērkons bij norūcis.
2.trans.; sar. Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
PiemēriNorūkt kaut ko pie sevis.
Stabili vārdu savienojumi
3.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTik vien dzirdams - uz ceļa norūc mašīna un prom ir.
4.parasti 3. pers.; intrans. Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
Piemēri..Kad pirmais maija pērkons norūks Kā debess klauvējiens pie zemes durvīm, Ar visiem dzīvajiem es kliegšu..
5.parasti 3. pers.; intrans. Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) — piemēram, par transportlīdzekļiem.
Piemēri..ragavas norūca gar bodes materiālu grēdām..
Avoti: 5. sējums