norūkt
norūkt -rūcu, -rūc, -rūc, pag. -rūcu
1.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
PiemēriTikai tagad Ciema sievas atcerējās dzirdējušas arī Lāci rūcam - trīs reizes viņš taisni kā pērkons bij norūcis.
- Tikai tagad Ciema sievas atcerējās dzirdējušas arī Lāci rūcam - trīs reizes viņš taisni kā pērkons bij norūcis.
- Melnais suns pa laikam norūc, paceļ galvu..
2.trans.; sar. Īgni, nelaipni noteikt, pateikt.
PiemēriNorūkt kaut ko pie sevis.
- Norūkt kaut ko pie sevis.
- «Eh tad gudrinieks!» tēvs norūca, un mēs nevarējām saprast, ko tas nozīmē.
- «Ko vecais teica?» Leinasars vaicāja.. «Neko sevišķu, norūca tikai, ka noruna bijusi par vienu pakalpojumu.»
Stabili vārdu savienojumi
- Norūkt bārda, arī norūkt (arī noņurdēt) zem deguna (arī caur zobiem) idioma — Neskaidri, īgni, negribīgi noteikt, pateikt.
3.parasti 3. pers.; intrans. Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (par mašīnām, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTik vien dzirdams - uz ceļa norūc mašīna un prom ir.
- Tik vien dzirdams - uz ceļa norūc mašīna un prom ir.
4.parasti 3. pers.; intrans. Rūkt un pārstāt rūkt (piemēram, par pērkonu).
Piemēri..Kad pirmais maija pērkons norūks Kā debess klauvējiens pie zemes durvīm, Ar visiem dzīvajiem es kliegšu..
- ..Kad pirmais maija pērkons norūks Kā debess klauvējiens pie zemes durvīm, Ar visiem dzīvajiem es kliegšu..
- Kara laikā, hitleriešiem atkāpjoties, lielgabali norūca patālu no Piltavas uz dienvidiem un ziemeļiem.
5.parasti 3. pers.; intrans. Rūcot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko), pār (ko) – piemēram, par transportlīdzekļiem.
Piemēri..ragavas norūca gar bodes materiālu grēdām..
- ..ragavas norūca gar bodes materiālu grēdām..
Avoti: 5. sējums