noķengāt
noķengāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
Ķengājot nonicināt, nonievāt. Nopaļāt, nopulgot.
PiemēriPar omulīgas saviesīgās sadzīves jaucējiem tur uzstājās.. daži kungi, kas.. mēģināja noķengāt tautiskos censoņus un viņu darbu.
- Par omulīgas saviesīgās sadzīves jaucējiem tur uzstājās.. daži kungi, kas.. mēģināja noķengāt tautiskos censoņus un viņu darbu.
- Ļaudis domāja, ka Kates pienākums esot kopt slimo vīru un nevis noķengāt viņu pasaules priekšā.
Avoti: 5. sējums