pabēdīgs
pabēdīgs -ais; s. -a, -ā
pabēdīgi apst.
1.Tāds, kam ir nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet noskumis, skumjš.
PiemēriPabēdīgs cilvēks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriPabēdīgs skatiens.
2.Samērā, arī mazliet nožēlojams (pēc izskata). Samērā, arī mazliet nabadzīgs.
PiemēriUn, ja ar finansēm [skolniekiem] bija pabēdīgāk, pat tad vēl nevajadzēja paiet veikaliņam garām ar tukšām rokām; par dažām kapeikām varēja dabūt pārsimt gramu sausiņu..
3.Tāds, kas ir saistīts ar ko samērā, arī mazliet nepatīkamu. Tāds, kas izraisa nelielas bēdas. Samērā, arī mazliet nepatīkams, neiepriecinošs.
Piemēri..[konkursu] dalībnieku skaits pagaidām ir bijis niecīgs, arī rezultāti - pabēdīgi.
Avoti: 6-1. sējums