patvaļīgums
patvaļīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → patvaļīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriUzmanības patvaļīguma pakāpe.
2.Vispārināta īpašība → patvaļīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņa [brigadiera] norādījumus vīri parasti uzklausīja, neko neiebilzdami, bet, tiklīdz viņš aizgāja, visu darīja pēc sava prāta, kā aizvien darījuši... Jēkabsons.. bieži izlikās vīru patvaļīgumu neredzam.
3.Vispārināta īpašība → patvaļīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriŽandarmērijas patvaļīgums.
5.Vispārināta īpašība → patvaļīgs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..fantāzijas patvaļīgums, zināma nenoteiktība, racionālā pamatojuma trūkums iztēles procesā sāka likties nepieņemams.
Avoti: 6-1. sējums