piederēt
piederēt -deru, -deri, -der, pag. -derēju; intrans.
1.Būt (kāda) īpašumam.
PiemēriViņam pieder mašīna.
1.1.Būt (kāda) izveidotam, radītam.
PiemēriViņam pieder šīs dzejas rindas.
1.2.Būt tādam, kam ir tiesības (uz ko).
PiemēriViņam šajā jautājumā pieder pēdējais vārds.
2.Būt iekļautam (kādā sistēmā, klasifikācijas grupā u. tml.).
PiemēriEgles pieder pie priežu dzimtas.
2.1.Būt iekļautam (cilvēku grupā, organizācijā u. tml.).
PiemēriPiederēt pie strādnieku šķiras.
3.Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
PiemēriKas man tika, kas mīlēja, Tam es pati piederēju..
5.Derot pielīgt.
PiemēriPie algas piederēju vēl vienai aitai barību.
Avoti: 6-2. sējums