piegāzties
piegāzties -gāžos, -gāzies, -gāžas, pag. -gāzos; refl.
1.Refl. → piegāzt1. Tikt piegāztam.
PiemēriŠis [Tiltiņš] bij piegāzies pie egles stumbra un.. iemidzis.
3.parasti 3. pers. Refl. → piegāzt3.
Piemēri..upes grava otrpus kalna.. līdz acīm ar sniegu piegāzusies.
4.parasti 3. pers.; sar. Tikt strauji piepildītam, aizņemtam (parasti ar cilvēkiem) — par telpu, teritoriju.
Piemēri..pagalms piegāžas pilns ar kādu garāmejošu vācu daļu.
5.vienk. Piedzerties.
Piemēri«Kapteini E, kaptein, tas esmu es - Juhans. Tu redzi - es esmu piegāzies kā pēdējais draņķis.»
Avoti: 6-2. sējums