piekļāvība
piekļāvība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → piekļāvīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPiekļāība mīļotajam cilvēkam.
- Piekļāība mīļotajam cilvēkam.
- Viņas [aktrises] vācu runa ir ne vien precīza, bet tai piemīt arī.. piekļāvība skandējamās dzejas poētiskajai, ritmiskajai īpatnībai.
Avoti: 6-2. sējums