Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pilnbriedums
pilnbriedums -a, v.; parasti vsk.
1.Pilnbrieds1.
PiemēriVisizturīgākie [pret salu] augļu koki ir.. pilnbriedumā, kad tie dod iespējami augstas ražas.
2.Pilnbrieds2.
PiemēriIk mirkli dāvājot, visu atdodot, viņš [mākslinieks] kļūst vēl bagātāks, iegūst pilnbriedumu, lai katrs jauns darbs kļūtu par dzīves skaistuma paraugu.
Avoti: 6-2. sējums