Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plenderēt
plenderēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.; sar.
Vieglprātīgi tērēt, šķērdēt. Nelietderīgi lietot, izmantot. Arī žūpot.
PiemēriKas tas būtu par varenu puisi, ja tā neplenderētu!
Avoti: 6-2. sējums