Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
plunkšķ
plunkšķ izsauk.
plunkš izsauk.; retāk
Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
PiemēriPlunkš! Tajā brīdī esmu līdz kaklam vēsajā aprīļa Ūdenī..
Avoti: 6-2. sējums