pukstēt
pukstēt pukstu, puksti, pukst, pag. pukstēju; intrans.
1.parasti 3. pers. Darbojoties sarauties pēc atslābuma (par sirdi).
PiemēriNo priekiem un uztraukuma Būgulim sirds sāka stipri pukstēt.
- No priekiem un uztraukuma Būgulim sirds sāka stipri pukstēt.
- Mēs sēžam vaigu pie vaiga, es dzirdu pukstam Harija sirdi..
- Arī mazam putnelim bij sirds, Maza sirds, bet pukstēja, kā visiem Sirdis pukst.
Stabili vārdu savienojumiSirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt.
- Sirds beidz (arī stāj, rimst u. tml.) pukstēt poēt. — Saka, ja cilvēks mirst.
1.1.Būt tādam, kurā ir jūtama pulsācija (par ķermeņa daļu).
PiemēriBet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt..
- Bet vakarā dūruma vieta sāka pukstēt un milzt..
- «Negulēju visu nakti, galvu plēš pušu. No rīta biju aizbraukusi līdz cirsmām, kā noliecu galvu, tā zobs sāka pukstēt.»
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem). Pukšķēt (2).
PiemēriUn drīz jau veprītis [no skriešanas] aizkusis, pukstēdams noliekas mums pie kājām.
- Un drīz jau veprītis [no skriešanas] aizkusis, pukstēdams noliekas mums pie kājām.
- ..nezināmi un neredzami putni un putniņi svilpoja, pukstēja un dūdoja.
2.1.pareti Klusu, aprauti elst, stenēt.
PiemēriCeļu un pukstu tāpat kā lielie vīri..
- Ceļu un pukstu tāpat kā lielie vīri..
3.sar. Neapmierināti, paklusu runāt. Pukšķēt (3).
PiemēriPamācām mājās labā omā, tā neatstāja mūs pat tad, kad Arta sāka pukstēt par galīgi atdzisušajām vakariņām.
- Pamācām mājās labā omā, tā neatstāja mūs pat tad, kad Arta sāka pukstēt par galīgi atdzisušajām vakariņām.
- ..tās [kupenas] teju, teju jau gāzīsies pāri sētai, un vīrs augu nakti to vien zināja kā pukstēt un bažīties, vai tikai žogs izturēs.
- Un diļļu aroms dzedrais man atgādina māti, Kad viņa, klusi pukstot, uz tēvu dusmojās...
3.1.trans.
Piemēri«Pateikšu tēvam,» pukstēja Zenta, pasviezdama Robertam dvieli.
- «Pateikšu tēvam,» pukstēja Zenta, pasviezdama Robertam dvieli.
- Sarunājoties [Puškungs] uzvedās pavisam jocīgi: it kā nervozēja, it kā dusmojās. Būdams jau tā mazvārdīgs, ņurdēja vien un kaut ko pukstēja.
4.parasti 3. pers. Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem. Pukšķēt (1).
PiemēriMotorlaiva vienmuļi pukst un smagi laužas caur viļņu vāliem.
- Motorlaiva vienmuļi pukst un smagi laužas caur viļņu vāliem.
- ..vilciens pukstēdams tuvojās stacijai..
- Iejavs viļņveidīgi kāpj un ceļas, čaukst, plok un veļas, pukst un uzmet burbuļus..
Avoti: 6-2. sējums