pukšķēt
pukšķēt pukšķu, pukšķi, pukšķ, pag. pukšķēju
pukšēt pukšu, pukši, pukš, pag. pukšēju; intrans.; retāk
1.parasti 3. pers. Radīt īslaicīgus, padobjus, citu citam sekojošus trokšņus (piemēram, par mehānismu). Atskanēt šādiem trokšņiem.
PiemēriVisapkārt mijās un vijās cilvēku balsis.., pa vidām traktori pukšķēja.
2.Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
Piemēri..ezis, nikni šķaudīdams un pukšķēdams, saslēja adatas stāvus..
2.1.pareti Klusu, aprauti elst, stenēt.
3.sar. Neapmierināti, paklusu runāt. Pukstēt (3).
PiemēriVakarā Osiene pukšēdama pārsēja Andrām pirkstu, kas atkal bij sācis asiņot..
Avoti: 6-2. sējums