Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūkoties
pūkoties parasti 3. pers., -ojas, pag. -ojās; refl.
1.Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (1).
PiemēriAudums pukojas.
2.Būt tādam, kam rodas, arī no kā atdalās pūkas (2).
PiemēriPienenes pukojas.
Avoti: 6-2. sējums