Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
pūtiens
pūtiens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → pūst2.
PiemēriCigaretes dūms apreibināja. Viņš to dziļi ievilka,.. tad, plati pavēris muti, izpūta ar īsu elpas pūtienu.
2.Vienreizēja skaņa → pūst4.
Piemēri..staltbriežu bullis, kam ir lieliska dzirde un oža, vairs neatšķir mednieka raga vai taures pūtienu no otra buļļa «aurošanas»..
3.Vienreizēja paveikta darbība → pūst5.
PiemēriKatrs vēja pūtiens, kurš vēdina viņas sirmās matu šķipsnas, griež viņas skatu pāri ciemam uz jūru.
4.sar. Vējš.
PiemēriKārlis Plēsums uzkāpj uz [kuģa] augšējā tiltiņa, vēro mākoņus un seko vējam. Pūtiens iegriezies no ziemeļiem.
4.1.Vētra.
PiemēriKapteinis par pārlaisto vētru bija visai apmierināts.. «Pūtiens atnāca taisni laikā. Tas norūdīja komandu un pārbaudīja arī mūsu kuģi.»
Stabili vārdu savienojumiViens pūtiens.
Avoti: 6-2. sējums