runāties
runāties -ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
PiemēriRunāties savā starpā.
- Runāties savā starpā.
- Runāties ar paziņām.
- Draudzīgi runāties.
- Gulēdamas katra savā istabā, pa tumsu runājāmies. Elīza stāstīja, kā pavadījusi ziemu.
- pārn. ..garaiņu mutuļus gaisā šaudami, skaļi runājās divi katli..
- pārn. Klusums nolaižas viņu starpā, runājas tikai abu domas..
- Sašiņa vaigi svila. Viņš runājās pats ar sevi, kaldams atriebības plānus.
Stabili vārdu savienojumi
- Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis — Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
- Runāties zem četrām acīm idioma — Runāties divatā.
Avoti: 6-2. sējums