Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
runāties
runāties
-ājos, -ājies, -ājas, pag. -ājos; refl.
Runājot vienam ar otru, citam ar citu, apmainīties domām, noskaidrot (ko).
Piemēri
Runāties savā starpā.
Piemēri
Runāties savā starpā.
Runāties ar paziņām.
Draudzīgi runāties.
Gulēdamas katra savā istabā, pa tumsu runājāmies. Elīza stāstīja, kā pavadījusi ziemu.
pārn.
..garaiņu mutuļus gaisā šaudami, skaļi runājās divi katli..
pārn.
Klusums nolaižas viņu starpā, runājas tikai abu domas..
Sašiņa vaigi svila. Viņš runājās pats ar sevi, kaldams atriebības plānus.
Stabili vārdu savienojumi
Stabili vārdu savienojumi
Runāties (arī runāt) (pašam) ar sevi, arī runāt pie sevis
—
Vienatnē runas valodā izteikt savas domas, pārdzīvojumus.
Runāties zem četrām acīm
—
Runāties divatā.
Avoti:
6-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
rūnas
runaskoris
runasvīrs
runāšana
runāt
runātājs
runātība
runāties
runātīgs
runātīgums
runātkāre
runātkārs
runātmāka
runātnība
runātnieks
Tēzaurs
runāties
MLVV
runāties