rēta
rēta -as, s.
1.Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
PiemēriDziļa rēta kājā.
- Dziļa rēta kājā.
- Ādas rēta.
- Baku rētas uz sejas.
- Rēta vēdera dobumā.
- ..pēc brūces sadzīšanas rēta ir piebrieduši un sāpīga..
- Harija ievainojums sadzija, ka ne lāga rētas nepalika..
- Kreisajos deniņos, kur mati bija tālu atkāpušies, viņš sataustīja cietu rētas vīli.
Stabili vārdu savienojumiKara rētas.
- Kara rētas idioma — Kara radītais posis, nodarītie zaudējumi.
1.1.Audu bojājuma vieta (augiem).
PiemēriTālajā dārza kaktā auga liepa. Vējš tai bija atlauzis zaru. Miza ap atlauzto vietu sadzija, saauga, bet serde ilgi čūlāja, slimoja un atstāja dziļu rētu.
- Tālajā dārza kaktā auga liepa. Vējš tai bija atlauzis zaru. Miza ap atlauzto vietu sadzija, saauga, bet serde ilgi čūlāja, slimoja un atstāja dziļu rētu.
- ..koks zem lapām noslēpj lūzuma un saluma rētas.
1.2.pārn. Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriTagad ciema bibliotēkā un skolā ir tūkstošiem grāmatu, bet atceros skolu [pēc kara] - un rēta vēl smeldz: vasaras vējš šķirsta saplēstu grāmatu lapas, un dubļainas pēdas smeldz, smeldz, smeldz.
- Tagad ciema bibliotēkā un skolā ir tūkstošiem grāmatu, bet atceros skolu [pēc kara] - un rēta vēl smeldz: vasaras vējš šķirsta saplēstu grāmatu lapas, un dubļainas pēdas smeldz, smeldz, smeldz.
- ..dziļā rēta, ko sirdī iecirta vieglprātīgā Inese, tik viegli nesadzija.
- ..Un lēnām, lēnām Dvēseles rētas dzīst...
2.Brūce.
PiemēriRēta bija plata un dziļa, nedzija, sāpēja neganti..
- Rēta bija plata un dziļa, nedzija, sāpēja neganti..
- «Gan es atradīšu kādu, kas man palīdzēs rētu pārsiet, kamēr galīgi sadzīst.»
- Labās kājas gurnā atklājās milzīga, plēsta brūce. Viņš nejuta, kā tika iztīrīta rēta, kā uzlikts pārsējs..
Avoti: 6-2. sējums