rēta
rēta -as, s.
1.Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam.), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.).
PiemēriDziļa rēta kājā.
Stabili vārdu savienojumiKara rētas.
1.1.Audu bojājuma vieta (augiem).
PiemēriTālajā dārza kaktā auga liepa. Vējš tai bija atlauzis zaru. Miza ap atlauzto vietu sadzija, saauga, bet serde ilgi čūlāja, slimoja un atstāja dziļu rētu.
1.2.pārn. Neaizmirstams sāpīgs pārdzīvojums.
PiemēriTagad ciema bibliotēkā un skolā ir tūkstošiem grāmatu, bet atceros skolu [pēc kara] - un rēta vēl smeldz: vasaras vējš šķirsta saplēstu grāmatu lapas, un dubļainas pēdas smeldz, smeldz, smeldz.
Avoti: 6-2. sējums