sadedzināt
sadedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
PiemēriSadedzināt pērnās lapas.
- Sadedzināt pērnās lapas.
- Sadedzināt vēstules.
- «Un tad kādu dienu mēs ar vecāko dēlu.. šķirojām papīrus, kurus saglabāt, kurus sadedzināt, jo vajadzēja pārcelties uz jaunu dzīvokli.»
- Bet dziesmu nevar samīdīt. Nevar sadedzināt. Nevar ieslodzīt. Tā skan. Pat tālu no savas dzimtās zemes.
- pārn. Vien atmiņa, vien sadedzināts tilts... Un īsu brīdi drupu priekšā stāju Un atminu - daudz tādu dedzināju Reiz, pirmās, īstās mīlestības vilts.
Stabili vārdu savienojumi
- Sadedzināt (arī nodedzināt, nojaukt) visus tiltus (aiz sevis) idioma — Ar savu izturēšanos, rīcību, runu padarīt neiespējamu atgriešanos (kur). Uz visiem laikiem pārtraukt sakarus ar ko.
1.1.Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
PiemēriPutnu ligzdas bija sadegušas, un zaķu bērni nepaspēja aizbēgt, uguns bija tos panākusi un sadedzinājusi.
- Putnu ligzdas bija sadegušas, un zaķu bērni nepaspēja aizbēgt, uguns bija tos panākusi un sadedzinājusi.
- Sper, pērkon, šķil uguni, Sadedzini kunga riju!
- pārn. Blaumanis tēlo lielu mīlestību, skaidru ugunsliesmu, kas spējīga pastāvēt vētrā un negaisā, bez pēdām sadedzināt aizspriedumus un visu neīsto.
1.2.Pakļaujot uguns iedarbībai, nonāvēt.
PiemēriSadedzināt ķecerus uz sārta.
- Sadedzināt ķecerus uz sārta.
- Bet neviens neatdzīvinās koncentrācijas nometnēs nosmacētos un sadedzinātos, kā arī pēc kara bandītu nomocītos patriotus.
- «Franču parašutisti uzbruka mazajam kalnu hospitālim un to nodedzināja. Viņi sadedzināja visus ievainotos kopā ar medicīnas personālu. Arī Fatima sadega... Dzīva...»
- Pirmās raganas Latvijā sadedzināja Grobiņā 1559. gadā.
1.3.pārn. Intensīvi garīgi darbojoties, iztērēt (visus savus spēkus, visu savu laiku u. tml.).
PiemēriViņš bija pieradis sevi sadedzināt, lai rastos dzejoļi un traģēdijas.
- Viņš bija pieradis sevi sadedzināt, lai rastos dzejoļi un traģēdijas.
- Īsts divdesmita gadsimta dēls [Džons Krenko] - viņš savu dzīvi.. sadedzināja deja..
1.4.pārn. Būt par cēloni tam, ka (kādam) izraisās smagi pārdzīvojumi, pilnīgs spēku izsīkums.
Piemēri..Hermanis Vējš pirmoreiz pa īstam iepazina greizsirdības mokas, kas vēlāk, pārvērtušās ļaunās, postošās liesmās, viņu sadedzināja izmisuma pilnā speltē.
- ..Hermanis Vējš pirmoreiz pa īstam iepazina greizsirdības mokas, kas vēlāk, pārvērtušās ļaunās, postošās liesmās, viņu sadedzināja izmisuma pilnā speltē.
- Un, beidzot, galvenais - nerimstošā, spriegā daiļrade, kas sadedzināja viņa atsaucīgo, jūtīgo sirdi, tas viss izraisīja smagu nervu slimību..
2.Dedzinot izlietot (ko) lielākā daudzumā. Dedzinot izlietot (kā lielāku daudzumu).
PiemēriZiemā sadedzināt visu malku.
- Ziemā sadedzināt visu malku.
- «Un no šitiem ozoliem jūs esat cirtis?» - «No šitiem, cienīts baronlielskungs. Visi viņi jau sen būtu sadedzināti malkā vai citādi kā izlietoti, ja mans tēvs tos nebūtu aiztaupījis.»
- Pēc tam sadedzināja plītī un krāsnī ratu šķūni, tad mazo kūti.
- Ir svarīgi, lai dūmu stabs kāpj debesīs, - ja tev ir seši krēsli, sadedzini trīs.
3.Liesmās, augstā temperatūrā savainot (ķermeņa daļu).
PiemēriOtrā sieva: Ej, rauj! sadedzināsi pirkstus kā pie karstas krāsns.
- Otrā sieva: Ej, rauj! sadedzināsi pirkstus kā pie karstas krāsns.
- Kas karstu strebj, sadedzina lūpas.
Stabili vārdu savienojumiSadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus).
- Sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) sar. — Ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus. Ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā.
4.Neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) sadeg [1] (1).
PiemēriAr pārkarsētu gludekli sadedzināt drānu.
- Ar pārkarsētu gludekli sadedzināt drānu.
- Mirdza nervozēdama sadedzināja maizi, virtuvē griezās zili, kodīgi dūmi.
5.Sadegt [2].
PiemēriBrāļi sveces sadedzina.
- Brāļi sveces sadedzina.
Avoti: 7-1. sējums