Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
savrupinājums
savrupinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → savrupināt1.
PiemēriAugu savrupinājums.
2.val. Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā. Teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
PiemēriStilistiski nozīmīgi var būt arī savrupinājumi. Savrupinātais teikuma loceklis iegūst lielāku jēdzienisko svaru..
Avoti: 7-1. sējums