savrupinājums
savrupinājums -a, v.
2.val. Teikuma locekļa vai tā grupas sintaktisks nošķīrums teikumā. Teikuma loceklis vai tā grupa, kas atrodas šādā nošķīrumā.
PiemēriStilistiski nozīmīgi var būt arī savrupinājumi. Savrupinātais teikuma loceklis iegūst lielāku jēdzienisko svaru..
Avoti: 7-1. sējums