Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slaucīties
slaucīties slauķos, slaukies, slaukās, pag. slaucījos; reti
1.Slaucīt1 sevi, sava ķermeņa daļas.
PiemēriSlaucīties linu dvielī.
2.Slaucīt2 sevi, sava ķermeņa daļas, savu apģērbu.
PiemēriSaldējums uzpilēja sievietei uz kleitas. Viņa vāji iekliedzās un sāka slaucīties ar ne visai tīro drāniņu.
Avoti: 7-1. sējums