smeķēt
smeķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; novec.
1.parasti 3. pers.; intrans. Garšot1.
PiemēriŠim Cepešu vajagot! Ko domā... Kad būtu jāiet saimnieka arklam pakaļ, tad smeķētu tā pati.. siļķe un skābā putra.
- Šim Cepešu vajagot! Ko domā... Kad būtu jāiet saimnieka arklam pakaļ, tad smeķētu tā pati.. siļķe un skābā putra.
- «Man smeķē ikri,» viņš saka. «Kad izvāra, tad ir dikti gardi.»
- ..viņam [baronam] ēdiens nesmeķēja,.. viņš pavēlēja atnest pudeli Šampaņas vīna.
Avoti: 7-2. sējums