Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spītnīgs
spītnīgs -ais; s. -a, -ā
spītnīgi apst., reti
Spītīgs.
PiemēriPuika izskatījās diezgan mierīgs, tikai vaigu bija savilcis par daudz spītnīgā smaidā, kā kad ar spītnību slēptu savu kaunu.
Avoti: 7-2. sējums