Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sprogot
sprogot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (matos, apmatojumā) veidojas sprogas.
PiemēriMatus sprogoja ne tikai grieķu sievietes, bet arī vīrieši. Senie grieķi nēsāja īsus, stingrās sprogās sacirtotus matus.
Avoti: 7-2. sējums