spīdeklis
spīdeklis -ļa, v.
1.astr. Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu.
PiemēriSpīdekļa kustība.
- Spīdekļa kustība.
- ..pār nakts caurspīdīgajā krēslā un zilganajās dūmakās iegrimušo Rīgu pacēlās mēness. Ar ko gan šis nakts spīdeklis nav kādreiz salīdzināts ..!
- Mēness, burvīgais spīdeklis, Uznāk pār pilsētas drūzmām.
- ..Akute.. vēroja to debesmalas pusi, kur.. tagad rotājās rietošais spīdeklis..
2.Tas (parasti priekšmets), kas izstaro vai atstaro gaismu. Arī gaismeklis.
PiemēriPie griestiem [vagonā], ik mirkli gatavodamies apdzist, stikla sprostā lēkāja un mirkšķināja blāvs spīdeklis.
- Pie griestiem [vagonā], ik mirkli gatavodamies apdzist, stikla sprostā lēkāja un mirkšķināja blāvs spīdeklis.
- Lampā arī vēl šļanciņa [lāse] skalojas, iedegs vēderaino spīdekli..
- «Kas tad tas jums par klaušu laiku spīdekli? Vai Virbēna motocikla spuldze nerāda ceļu labāk?»
3.Cilvēks, kas (citu vidū) izceļas, pārsteidz ar ko.
PiemēriMāris Mežagailis ir jauns skatuves spīdeklis, par kuru daudzas meitenes ir trakā sajūsmā.
- Māris Mežagailis ir jauns skatuves spīdeklis, par kuru daudzas meitenes ir trakā sajūsmā.
- Viņš iepazinās ar veco profesoru, pasaules klases medicīnas spīdekli..
- Blaumanis rakstīja maz, Rainis aizceļoja, un latviešu dramaturģijā uzpeldēja lēti spīdekļi.
Avoti: 7-2. sējums