spīles
spīles -ļu, vsk. spīle, -es, s.
1.Ierīce, līks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī. Rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
PiemēriDarbmašīnas spīles.
- Darbmašīnas spīles.
- Skārdnieka spīles.
- Filmas spīle.
- Veļas spīle.
- Vītņu spīles.
- Spīļu skrūve.
- Pareizai zāģa asināšanai ir konstruēts sols kopā ar spīlēm. Spīles grozāmas ap vertikālu asi un nekustīgi nostiprināmas ar koka ķīli sola apakšpusē..
- Millers.., ķīlādams spīlēs salīmētos dēļus, ātri un skaudri dauza ar veseri, nolīdzinot dēļa virsu.
- pārn. Vezumam krītot, braucējam nelaimīgā kārtā abas kājas bija palikušas zem tā. Uz kājām.. gulēja.. malkas kluči, un Svilis saviem spēkiem no šīm spīlēm netika ārā.
- pārn. Divi partizāņu vadi ietvēra ceļu spīlēs no abām pusēm..
- pārn. ..Starkovs [uzbrucējs futbolā] sistemātiski tika sakļauts sedzēju spīlēs..
- pārn. Gandrīz vienmēr viņš atradās spīlēs: gudrais Leksis viņu vilka, muļķa Vilis dzina.
1.1.Rīks, kas sastāv no vienā galā savienotiem, parasti diviem, zariem un ko izmanto (kā) satveršanai, noturēšanai.
PiemēriJancis sadabū paša izgatavoto spīli - iešķeltu bērza zaru, ar kuru, pie galvas saspiežot, pilnīgi droši var saķert jebkuru indīgo rāpuli.
- Jancis sadabū paša izgatavoto spīli - iešķeltu bērza zaru, ar kuru, pie galvas saspiežot, pilnīgi droši var saķert jebkuru indīgo rāpuli.
2.zool. Galvkrūšu ekstremitāšu pārveidojušies gala posmi (dažiem posmkājiem, piemēram, vēžiem, zirnekļiem, skorpioniem), ar ko satver un saplosa medījumu.
PiemēriNākošo vēzi saķeru aiz ļipas, bet tas saliecas un - knakts! - ar spīlēm man pirkstā.
- Nākošo vēzi saķeru aiz ļipas, bet tas saliecas un - knakts! - ar spīlēm man pirkstā.
- Desmitkāju kārtas.. vēžus raksturo stipri pārķaļķotas krūšbruņas.. Dažām sugām kājas ar lielām spīlēm.
Stabili vārdu savienojumiDzelzs spīles (arī loks). Iedzīt (kā) spīlēs. Ielikt asti spīlēs. Kā (vēža) spīlēs. Spīļu arkls.
- Dzelzs spīles (arī loks) idioma — Saka par bezizejas stāvokli, ko parasti radījuši kādi ārēji apstākļi.
- Iedzīt (kā) spīlēssar. — Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nonāk ļoti spiedīgos apstākļos, arī bezizejas stāvoklī.
- Ielikt asti spīlēssar. — Piespiest (kādu) pakļauties.
- Kā (vēža) spīlēs idioma — 1. Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).2. Ļoti neērti, mokoši (piemēram, justies).
- Spīļu arkls — Spīļarkls.
Avoti: 7-2. sējums