stūris1
stūris [stùris] -ra, v.
1.Sadura starp divām detaļām, elementiem, līnijām u. tml., kuru virzieni ir atšķirīgi. Vieta, telpa, vide šādas saduras tuvumā. Arī kakts1.
PiemēriĒkas stūris.
Stabili vārdu savienojumiApvest ap stūri. Stūra dīvāns. Stūra istaba.
1.1.Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
PiemēriTērbatas un Dzirnavu ielu stūrī sadrūzmējies ļaužu pulciņš..
Stabili vārdu savienojumiStūra māja.
1.2.pārn. Vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga.
PiemēriPiebalga.. tajā laikā ir īpašs stūris. Piebaldzēni savus linu audeklus vadā apkārt pa pasauli..
1.3.pārn. Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā. Arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
Piemēri«Nav taisnības pasaulē, nav,» sirdās Rudmetu Vilis. «Ja būtu taisnība, būtu arī katram savs zemes stūris.»
Avoti: 7-2. sējums