Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
stūrs
stūrs -ais; s. -a, -ā
stūri apst., apv.
Stūrgalvīgs. Arī aprobežots.
PiemēriLeonta: Liktenim bija labpaticies arī manu mūžu sasiet ar Derumu kalnu un tā stūrajiem vīriem.
Stabili vārdu savienojumiStūra galva.
Avoti: 7-2. sējums