tecīla
tecīla -as, s.
Ierīce metāla darbarīku asināšanai – abrazīva slīpripa, ko darbina ar rokām vai mehānisko piedziņu.
Piemēri..atnesis no virtuves visus nažus, kādus vien varu sameklēt, ņemos tos uztrīt. Tecīla klusītiņām šņirkst..
- ..atnesis no virtuves visus nažus, kādus vien varu sameklēt, ņemos tos uztrīt. Tecīla klusītiņām šņirkst..
- Lukstiņš pazuda aiz mājas un pēc brīža atgriezās ar spaini, kurā šļakstījās ūdens. Abi sāka trīt cirvi. Džeks grieza tecīlu..
- Tecīlas kaste var būt no koka vai metāla.
- pārn. Mātes valoda tavs šķēps, uz brīvības tecīlas asināts.
Avoti: 7-2. sējums