Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tvīkums
tvīkums -a, v.
1.Rezultāts → tvīkt1.
PiemēriNu viņš varēja iedzert, galvā kāpa patīkams reibums, un dzīslās ielija sen neizjusts ugunīgs tvīkums.
2.Rezultāts → tvīkt2.
PiemēriMeža zvēri, mājas kustoņi un cilvēki - tvīkuma pilni [vasarā].
3.Rezultāts → tvīkt3.
PiemēriUpenājs visiem spēkiem pūlējās apspiest tvīkumu, kas kāpa vaigos.
4.pareti Slāpes.
Piemēri.
5.Rezultāts → tvīkt5.
6.Rezultāts → tvīkt6.
PiemēriSmaržu tvīkums.
Avoti: 8. sējums