tvīkums
tvīkums -a, v.
1.Rezultāts → tvīkt1.
PiemēriNu viņš varēja iedzert, galvā kāpa patīkams reibums, un dzīslās ielija sen neizjusts ugunīgs tvīkums.
- Nu viņš varēja iedzert, galvā kāpa patīkams reibums, un dzīslās ielija sen neizjusts ugunīgs tvīkums.
- pārn. Pa klajumu Jauni zirgi auļo uz rītiem, Un izliekas, it kā tos bailes dzen, Karsts šaušalu tvīkums...
2.Rezultāts → tvīkt2.
PiemēriMeža zvēri, mājas kustoņi un cilvēki - tvīkuma pilni [vasarā].
- Meža zvēri, mājas kustoņi un cilvēki - tvīkuma pilni [vasarā].
3.Rezultāts → tvīkt3.
PiemēriUpenājs visiem spēkiem pūlējās apspiest tvīkumu, kas kāpa vaigos.
- Upenājs visiem spēkiem pūlējās apspiest tvīkumu, kas kāpa vaigos.
- Marta juta, ka sārts dusmu tvīkums sāk kveldēt vaigus..
- pārn. Koksnē.. rodas iesārts tvīkums un vēl jo lielāka cietība.
- pārn. Vecais Bastejkalns stāvēja nosarcis rudenīgā tvīkuma.
5.Rezultāts → tvīkt5.
Avoti: 8. sējums